4.aprīlī Lato Lapsa portālā Delfi nopublicēja rakstu, kurā viņš pauž pārliecību, ka N.Ušakova vēstuļu nopublicētājs un brutālajā uzbrukumā cietušais žurnālists Leonīds Jēkabsons pret sevi vērsto atentātu ir inscenējis. Lato uzskta, ka nekādi uzbrukumi nav notikuši, bet L.Jēkabsons pats uzšķērdis savu seju. Ja jau žurnālists Lato Lapsa ir tik ļoti pārliecināts, ka L.Jēkabsons sava bērna klātbūtnē sakropļojis savu seju uz mūžīgiem laikiem, tikvien, lai  pievērstu sabiedrības uzmanību, tad es ar tikpat lielu pārliecību varu izvirzīt tikpat līdzīgu literāras pasakas versiju par to, ka Lato Lapsa ir Kremļa aģents un dara visu iespējamo, lai spodrinātu tēlu Kremļa finansētajai partijai – Saskaņas Centrs.

Pirmkārt, lai saprastu, kas ir Lato Lapsa ir jāmin, ka viņš vairāk nekā desmit gadus ir maldinājis sabiedrību saucot sevi par žurnālistu. Realitātē Lapsa jau vairāk nekā desmit gadus ir vadījis un vada vienu no lielākajām sabiedrisko attiecību kompānijām Latvijā – „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” (tie, kas šaubās, varat pajautāt jebkuram bijušajam kompānijas darbiniekam un domāju, ka neviens no viņiem nemelos acīs skatoties un nešaubos, ka nozares speciālistiem tas arī sen jau vairs nav noslēpums). Šis jautājums vienreiz pat tika aktualizēts portālā 7guru.lv, bet kā jau Latvijā ierasts, viss ļoti ātri noklusa.

 Otrkārt, ir jāapraksta, kā Lato Lapsa ir saistīts ar Kremļa finansēto partiju „Saskaņas centrs”.

2010.gada 1.decembrī, kad jau tas ir kļuvis par sabiedrībai zināmu faktu, Lato Lapsa pamet SC ietekmē esošā laikraksta Telegraf izdevēja AS News Media Group padomi, kurā viņš vairākus gadus darbojās kopā ar nu jau bijušo Telegraf padomes priekšsēdētāju Jāni Jurkānu (ilggadīgs Tautas Saskaņas partijas vadītājs, SC atbalstītājs visās vēlēšanās, ilggadīgs EP deputāta Alfrēda Rubika palīgs ārlietu jautājumos). (Dienas Bizness, L.Petrāne, R.Bīders, 2010. gada 1. dec.). Svarīgi minēt, ka Jānis Jurkāns kopš 2006.gada viņš ir “Baltijas asociācijas – transports un loģistika” prezidents, kurā apvienojušies uzņēmumi, kuros vara pieder tā dēvētajiem Aivara Lemberga opozicionāriem, kā Oļegs Stepanovs un Olafs Berķis.  Turklāt, laikā, kad no Latvijas Kuģniecības tika aizpumpēti miljoni, uzņēmuma vadībā strādāja Valērijs Godunovs, Oļegs Stepanovs, Alvis Akmens un Aivars Enkuzens. Savukārt vēlāk šie personāži ir dāsni ziedojuši  Tautas Saskaņas partijai (Partijas naudas maisus purinot, Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze 2007). Jāmin arī fakts, ka Stepanovu tur aizdomās par krāpšanu lielā apmērā. Ventspils uzņēmējs Oļegs Stepanovs atzīts par aizdomās turamo kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gada 20.jūlijā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret AS “Latvijas Kuģniecība” (LK) un tās meitasuzņēmumiem, kā arī par darba pienākumu nolaidīgu pildīšanu, kas saistīts ar neizdevīgu līgumu noslēgšanu, radot LK būtisku kaitējumu – ap 29,1 miljonu ASV dolāru.

Savukārt Telegraf padomes priekšsēdētāja bija Vadims Jerošenko (“Saskaņas centrs” Rīgas domes deputātu frakcijas deputāts un finanšu kompānijas „Laika stars” valdes priekšsēdētājs, „Rīgas brīvostas” valdes loceklis, SC Satiksmes ministra kandidāts un vada RD īpašumu komiteju). Slaveno miljonāru sarakstu Lato nemaz neslēpjot ir veidojis kopā ar šo finanšu kompāniju Laika stars un tā vadītāju Vadimu Jerošenko (Lato Lapsa, Baltic Screen, speciāli Db, 2006. gada 20. jūlijs).

Vai tas nav mulsinoši, ka Lato klienti ir SC biedri un ziedotāji?  Vai nav mulsinošāk, ka Lato darbojās SC un Kremļa atbalstītajā „Telegraf” padomē, kurā padomes locekļi arī ir SC biedri vai dibinātāji? Vai tas nav pavisam mulsinoši, ka Lato savu personīgos projektus (miljonāru saraksts) veido kopā ar SC biedru. Taču SC sponsors O.Stepanovs, ir Lemberga opozicionārs, bet Lato uzraksta grāmatu „Aivars Lembergs: ceļš uz naudu un varu”?  Tik daudz sakritību.

Fakts, ka tā nav vienīgā Lato grāmata pret oligarhiem. Viņš ir sarakstījis vēl vairākas. Kāpēc? Varbūt savstarpēji konkurējoši oligarhu grupējumi ir vienīgā finansiāli spēcīgā un grūti kontrolējamā opozīcija daudz ietekmīgākiem spēkam?

Lato Lapsas pēdējā grāmata ir par tiesībsargājošo iestāžu visatļautību. Īpaši viņš neieredz KNAB, bet pārējās tiesībsargājošās iestādes arī tiek maksimāli nīstas. Savukārt kā tiesībinstitūciju terora apspiestais un gandrīz vai nepatiesi apsūdzētais Lato grāmatā tiek minēts bēdīgi slavenais Vaškevics, kuru Leonīds Jēkabsons nebūt neslavē savās publikācijās. Vai tā būtu sakritība?

Lai kā tur būtu, paralēli Lato grāmatai par drošības iestāžu visatļautību tiek slepus virzīti grozījumi Drošības iestāžu likumā, turklāt situācijā, kad tautas un politiķu prāti bija aizņemti ar  18. februārī gaidāmo referendumu, kurā vēlētājiem bija jāpauž savs viedoklis par valsts valodas piešķiršanu krievu valodai. Kas ir vismulsinošāk, Saskaņas centra frakcijas deputāts nu jau mums labi zināmais Andrejs Elksniņš tieši šajā tautai būtiski svarīgajā mirklī bija sagatavojis grozījumus likumā, kas paredz, ka  turpmāk drošības iestādes nevarētu  veikt operatīvās darbības pret personām, kuras plāno noziegumus pret valsti, vēsta Latvijas televīzijas raidījums de facto. Kā izteicies A.Latkovskis “Operatīvās darbības likumā” nebūtu nekāds pārsteigums, ja vien tie būtiski nesašaurinātu operatīvo darbību pielietošanas iespējamību.  Elksniņa sagatavotie priekšlikumi izslēdz iespēju nodrošināt tādu noziedzīgu nodarījumu novēršanu un atklāšanu kā aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un iekārtu, likvidēt valsts neatkarību, graut teritoriālo vienotību, vēsta de facto.  Saeimas Aizsardzības un Iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis (Vienotība), kura vadīta komisija skatīja šos likuma grozījumus, iesniegtos ierosinājumus sauc par graujošiem. “Elksniņa grozījumi nozīmē, ka cilvēki, kuri iestāsies pret Latvijas neatkarību, pret viņiem nevarēs izmantot operatīvo darbu. Es nezinu, ar kuru galu Elksniņš domā, bet cilvēkiem , kuriem Latvijas neatkarība ir kā kauls kaklā, grozījumi ir Ziemassvētku dāvana, tā ir tīra vēršanās pret Latvijas Republikas neatkarību,” sacīja Latkovskis. (De facto, 2012.gada 8.janv)

Kā jau teicu, šie Elksniņa ierosinātie grozījumi startē kopā ar Lato grāmatu, kura  tāpat kā Elksniņš, aicina ierobežot drošības iestāžu varu? Vai kārtējā sakritība? Vai varbūt Lato grāmata ir viens apmaksāts pasākums kopēju mērķu sasniegšanai?

Tagad par pēdējiem notikumiem Latvijā. TV pilna ar informāciju, ka tas pats slavenais SC deputāts Elksniņš, kuram nav izniegta pielaide valsts noslēpumam, ir darbojies kā “starpnieks – pārmijnieks” informācijas nopludināšā no KNAB Latvenergo lietā (laikam jau arī citās lietās), kopā ar KNAB izmeklētāju Balakleiski. Un kā labi zināms, šī informācija tālāk noplūdusi tieši uz Lato piederošo Pietiek.com. Vispār jau gadiem no KNAB tiek nopludināta informācija uz šo pietiek.com portālu, turklāt šī informācijas noplūde pārsvarā nav izdevīga ne krimināllietās apsūdzētajiem, ne arī no žurnālistikas viedokļa. Tā informācija vispār nevienam nav aktuāla, ja nu vienīgi diskreditē KNAB kā organizācijas darbu. Jājautā, kāpēc, kam un kādiem mērķu labā ir izdevīgi gadiem ilgi apšaubīt KNAB un citu drošības iestāžu darbu?

Turpinājumu lasīt nākamajā blogā, kas jau ir publicēts.