• 

• 

• 

Lato Lapsa  dažiem var šķist nesavtīgs, profesionālu ētiku respektējošs, žurnālists, kas atmasko oligarhus, blēžus, korumpētus politiķus. Tāds kā latviešu Robins Huds. Taču viņš tāds nav.

Šo cēlo tēlu viņš mēģinājis uzburt pēdējos pārdesmit gados par sevi. To viņš panāca, veidojot kritiskas publikācijas par dažiem bagātajiem un ietekmīgajiem, kā Šķēle, Lembergs, Repše, Vaira Vīķe Freiberga un citiem, kā arī apkopojot sabiedrībai un ārzemju izlūkdienestiem interesantu un vērtīgu informāciju par naudīgākajiem un ietekmīgākajiem cilvēkiem Latvijā. https://lv.wikipedia.org/wiki/Lato_Lapsa.

Taču ātri vien viņs saprata, ka par publikācijām var arī nopelnīt daudz vairāk nekā tikai gūt ieņēmumus par grāmatu pārdošanu, ja tās veido tendenciozas un pēc kāda slepena pasūtījuma. Tā par viņa vienu no klientiem klientu kļuva oligarhs Lembergs, kuram bija jācīnās par vietu un ietekmi Latvijā, lai viņš nenokļūtu cietumā, kur galu galā arī nokļuva, neskatoties uz Lapsas centieniem. Tā tapa Vairu Vīķi Freibergu un Egilu Levitu nomelnojošās grāmatas. 

Lato Lapsa varēja ļoti efektīvi strādāt melnās žurnālistikas un PR frontē, jo  bija savākta laba datu bāze un izveidots ziņu pienesēju tīkls un apgūtas  biznesa un politiskās spiegošanas metodes.  Viņš ienāca Latvijas žurnālistikā gadsimta sākumā un viņam ir bijusi  darba pieredze Latvijas masu medijos tādos kā Diena, Rīgas Balss, Tev, Neatkarīgā Rīta Avīze (NRA), Leta, Telegraf, Klubs un dažos citos. Sava rakstura narcisistisko īpašību un ambīciju dēļ ilgi viņš nevienā darba vietā nenoturas.

Kad Latvijā vairs nebija neviena nopietna mediju,kas būtu gatavs ņemt viņu darbā, L. Lapsam nekas cits neatlika kā nopietnu, kvalitatīvu  žurnālistiku pamest un  mesties  melnās žurnālistikas, t.i., dezinformācijas un ietekmīgu personu nomelnošanas frontē, jo Latvijā radās pieprasījums pēc negodīgu metožu izmantošanas politikā un saeimas ietekmēšanā. Šajā jomā bija arī liela nauda, kas Lapsam bija vajadzīga. Sevišķi laikā, kad mainījās Krievijas ārpolitika un Krievija aizvien vairāk centās ietekmēt Latvijas iekšpolitiku.

Taču, lai pastāvīgi varētu pelnīt uz nomelnošanas aktivitātēm, bija nepieciešami lielāki cilvēku resursi.  Tāpēc Lato Lapsa piestrādāja arī  sabiedrisko attiecību jomā, kā atklāts un slepens PR firmu īpašnieks/darbinieks/aģents un nodibināja savu  dezinformācijas ziņu interneta mājas lapu pietiek.com, kas sniedza informatīvu pseidožurnālistisko atbalstu viņa PR firmu aktivitātēm.

 Tātad, vairāk nekā desmit gadus Lato Lapsa vairāk vai mazāk slēpti un atklāti vienlaicīgi darbojas gan PR, gan melnās žurnālistikas jomās, kas nav ētiska rīcība ne no PR, ne no žurnālistiskas skatu punkta. Viņš darbojas tandēmā ar citu apšaubāmas reputācijas PR darboni Jurģi Liepnieku, ko Latvijas sabiedrība pazīst kā kriminālnoziegumos iesaistītu un notiesātu sakarā ar tā saucamo digitālgeitu.  Liepnieks ir arī pazīstams kā par prokremlisko partiju dēvētās partijas Saskaņa PR konsultants. Viņam pieder un viņš veido pietiek.com analoģisku PR portālu puaro.lv, kas gan tik daudz pats nenodarbojas ar nomelnošanas kampaņām, bet sniedz atbalstu pietiek.com,  pārpublicējot tā materiālus. Liepnieka Puaro uzskata, ka Lato Lapsa ir vienīgais rakstošais mediju pārstāvis, kura ietekmi uz viedokļa veidošanu un konkrētiem procesiem var pielīdzināt abām lielajām Latvijas televīzijas platformām. Bet tā nav.

Tur (puaro.com) ir publicēts arī vienīgais publiski pieejamais Lato Lapsas CV un viņš ir nodēvēts par vienu no Latvijas pašiem ietekmīgākajiem cilvēkiem.  Taču šajā Lapsas CV ir izlaistas divas būtiskas viņa darba vietas un/vai pasūtītāji, ko var atrast Wikipedia, proti,  ar Kremli saistītā, bet Kipras ofšoros noslēptā firma AS News Media Group, kas Latvijā  izdeva avīzi krievu valodā Telegraf un privāts Lietuvā reģistrēts globāls spiegošanas uzņēmums Outsourcing Business Intelligence Consulting UAB.

Tādi jēdzieni kā žurnālistikas un sabiedrisko attiecību profesionālā ētika, godīgums, korektums ir pilnīgi sveši  vārdi Lapsam, jo tādi neeksistē arī viņa klientiem, kas Lato Lapsam pasūta dezinformācijas un nomelnošanas kampaņas.

Sevišku uzplaukumu Lapsas dezinformācijas metodes piezīvo tagad, Donalda Trampa izprovocētajā  globālajā viltus ziņu un demokrātijas  apdraudēšanas laikmetā.  Lato Lapsa tādā veidā nodara milzu ļaunumu arī Latvijas gan sabiedrisko attiecību, gan  mediju telpai, gan demokrātijai kopumā. Viņš faktiski ir ne mazāk kaitīgs mūsu demokrātijai un politiskajai videi kā Latvijas teritorijā aizliegtie Krievijas propagandas kanāli, jo apdraud godīgu, atklātu un tīru politisko ideju konkurenci un tāpēc apdraud demokrātiju kopumā.

 Šajā analītiskajā publikācijā, kas sastāv no vairākiem turpinājumiem/daļām un ir autora viedoklis, izmantoti pamatā publiski pieejami interneta resursi un konfidenciāli iegūta informācija.

Avoti:

https://www.latolapsa.com/

Kas ir Lato Lapsa un kā intereses viņš apkalpo?

Kādas metodes Lato lapsa izmanto savā portālā pietiek.com

Lato Lapsa kā Krievijas aģents un/vai noderīgais idiots

Lato Lapsas loma Krievijas hibrīdkarā pret Latviju

Ko Lato Lapsa mums nestāsta un par ko neatzīstas pats sev Satīrisks feļetons